Atskats uz starptautisku semināru "Aktualitātes mājokļu renovācijā Vācijā, Polijā un Latvijā"
2012.gada 8.novembrī RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta telpās projekta "Dzīvo siltāk" ietvaros notika starptautisks seminārs "Aktualitātes mājokļu renovācijā Vācijā, Polijā un Latvijā", kura laikā klātesošie tika informēti par ventilācijas risinājumiem daudzdzīvokļu mājās, ieteikumiem kvalitatīvai slīpo jumtu renovācijai, kā arī tika analizēti Vācijas un Latvijas piemēri ēku siltināšanā.
Semināra dalībnieku vidū bija gan studenti, gan mācību spēki, gan ēku energoefektīvas renovācijas speciālisti no uzņēmumiem un iestādēm, tostarp, no Rīgas enerģētikas aģentūras.
Semināra laikā tika uzsvērta arī ilgtspējīgas domāšanas nozīme renovācijā, ventilācijas nozīme ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Pasākumā piedalījās lektori no Vācijas (Knut Höller), Polijas (Eva Kosmala) un Latvijas (Santa Soida, Zane Sauka, Andris Veinbergs, Arturs Lešinskis, Ilze Dimdiņa, Benita Frēliha).
Visu interesento prezentāciju vidū ir jāizceļ Vācijas pieeja ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī ar Berlīnes senāta palīdzību Rīgā 2001.gadā realizētā renovācijas projekta ieguvumu 11 gados analīze Knuta Hellera prezentācijā. Uz konkrētu divu Rīgas Ozolciema ielas māju - renovētas un nerenovētas līdzšinējo (11 gados) izmaksu un to projekciju 20.gadā tika uzskatāmi parādīts renovācijas finansiālais ieguvums apmēram 70 latu uz kvadrātmetru apmērā ēkā kopumā – 280 tūkst. lati.
Pie kam, Vācijā ir pārbaudīts, ka renovāciju ir iespējams veikt pēc daudz stingrākām ēku siltumnoturības prasībām, par to samaksājot 80 – 150 €/m² virs šodienas izmaksām būvējot saskaņā ar Vācijas EnEV-prasībām jaunbūvēm.
Siltumenerģijas patēriņu gadā konkrētām mājām ir bijis iespējams samazināt no 124 – 254 kWh/m² līdz 23 -25 kWh/m² (attiecīgi primāro enerģiju no 198 – 375,4 kWh/m² uz 46 – 48 kWh/m², tam nolūkam īstenojot ēkās sekojošo:
• Ēkas ārējo konstrukciju labs siltinājums
• Uvid ≤ 0,15 W/(m²K)
• Siltumnecaurlaidīgi logi U ≤ 0,80 W/(m²K); g ≈ 0,55
• Komforta vēdināšana ar rekuperāciju
• Termisko tiltu optimizācija
• Gaisa un vēja necaurlaidība
Analizējot ēku renovācijas ieguvumus, tika demonstrēts dažādu finanšu instrumentu iespaids uz dzīvokļu maksājumiem par renovāciju. Tika uzskatāmi parādīts, ka zemi procentu maksājumi var būt izdevīgāki nekā 50% investīciju subsīdijas pie aukstiem procentiem atlikušajai investīciju pusei.
Neskatoties uz visai augsto ēku renovācijas tempu (0,8%/gadā, vajagot 2%),Vācijā ne viss iet gludi tajā ēku sektorā, kur teikšana ir dzīvokļu īpašnieku kvorumam.
Protams, mērķtiecība, ar kādu tiek virzīta ēku renovācija ir iespaidīga:
• Līdzekļu apjoms 2006. – 2010.: ap 7,1 Miljardi. €,
• Līdzekļu apjoms 2011: 936 milj. €, ieskaitot 500milj. € ar Enerģijas un klimata fonda atbalstu
• 2,5 milj. dzīvokļu un vairāk kā 1000 pašvaldības un sociālās infrastruktūras ēkas
• Investīciju kopējais apjoms 85 Miljardi. €
• Atbalsta svira sabiedriskie līdzekļi / privātās investīcijas 1:12
Darba kārtība un prezentācijas: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30818